Inženiertīklu tranšeju nostiprināšana, aizpildīšana un sēšanās novēršana.
- pirms 21 stundas
- Lasīts 3 min
Projektējot inženiertīklu tranšeju aizbēršanu (it īpaši vājas nestspējas vai nestabilas grunts apstākļos), inženieri bieži saskaras ar izaicinājumu līdzsvarot risinājuma strukturālo veiktspēju, uzstādīšanas efektivitāti un rentabilitāti. Tradicionālo materiālu, piemēram, blietētas grunts un/vai nesaistītu minerālmateriālu (smilts un šķembu) pielietojums, ir vēsturiska izvēle, taču tai ir zināmi trūkumi, piemēram, augstais svars un nevienmērīgais blīvums, kas rada pildījuma nevienmērīgas nosēšanās un inženiertīklu bojājumu risku, intensīva darbaspēka un smagās tehnikas iesaisti, kā arī ilgtermiņa uzturēšanas vajadzības. Zema blīvuma šūnbetons piedāvā pārbaudītu risinājumu šīm problēmām, padarot to par vēlamo materiālu daudzos tranšeju aizbēršanas lietojumos.
1. Izcila slodzes izkliede un sēšanās kontrole
Viena no šūnbetona izcilajām īpašībām ir tā spēja vienmērīgi izkliedēt slodzi, novēršot nevienmērīgas sēšanās risku. Tā vienmērīgais blīvums nodrošina stabilu konstruktīvo atbalstu inženierkomunikācijām un segumiem, novēršot tādas izplatītas problēmas kā segumu plaisāšana, ieplakas un iesēdumi. Ar spiedes stiprību, kas svārstās no 1 MPa līdz 4 MPa, pat pie zema blīvuma (400–800 kg/m³), šūnbetons nodrošina pietiekamu strukturālo noturību lielākajai daļai tranšeju aizbēršanas lietojumu.
2. Viegls risinājums vājas nestspējas vai nestabilas grunts apstākļos
Šūnbetona precīzi pielāgojamā zemā tilpummasa (~ 400 - 800 kg/m³) padara to ideāli piemērotu projektiem, kas jāīsteno ar vājas vai nestabilas grunts apstākļios. Tā ievērojami vieglākais svars, salīdzinot ar tradicionālajiem aizbērumiem (~2,000 kg/m³), būtiski samazina slodzi uz balstošo grunti novēršot sēšanās vai avārijas risku.
3. Ātrāka uzstādīšana un samazinātas darbaspēka izmaksas
Šūnbetons ir pašizlīdzinošs un pašblīvējošs, novēršot nepieciešamību pēc smagām blīvēšanas iekārtām un roku darba. Tas ir ļoti plūstošs un ieņem pat visneregulārākās tranšeju ģeometrijas, nodrošinot vienmērīgi blīvu pildījumu bez tukšumiem. Šis racionalizētais process nodrošina ievērojami ātrāku projekta īstenošanu un samazina traucējumus satiksmē vai blakus esošajām infrastruktūrām.
4. Viegla demontāža nepieciešamības gadījumā
Šūnbetonu ir viegli demontēt. Tas ir viegli zāģējams, sadalāms un izrokams gan ar rokas, gan mehāniskiem darbarīkiem. Demontāžas laikā tas saglabā savu formu, vienkāršojot piekļuvi inženiertīkliem un neriskējot tos sabojāt. Projektiem, kuriem nepieciešama bieža pārbūve, var izmantot zemākas stiprības šūnbetonu, lai vēl vairāk atvieglotu demontāžu.
5. Ilgtermiņa izturība un apkopes samazināšana
Atšķirībā no granulētiem materiāliem, šūnbetons ir izturīgāka izvēle. Tradicionālie materiāli ir pakļauti tādām problēmām kā erozija, izskalošana un sasalšanas un atkausšanas cikli. Šūnbetona šūnu struktūra nepakļaujas šiem procesiem, nodrošinot ilgtermiņa stabilitāti un samazinot nepieciešamību pēc dārgiem remontdarbiem.
6. Ilgtspējība un ieguvumi videi
Šūnbetons ir videi draudzīgs materiāls ar ļoti mazu CO2 nospiedumu. Salīdzinot ar tradicionālajiem pildījuma materiāliem, tā iegūšanai/ražošanai un transportēšanai ir nepieciešams krietni mazāk resursu. Tā lielākā sastāvdaļa (70% - 80%) ir gaiss, kas nav jātransportē, jo vienmēr ir pieejams uz vietas, objektā, neierobežotā daudzumā. Ar vienu cementa vedēja piegādāto sausa cementa kravu, uz vietas objektā var saražot līdz pat 100m3 šūnbetona, ko var iestrādāt 5 stundās. Tas ir materiāla apjoms, kura ieguvei būtu nepieciešami dabas resursi un smagā traktortehnika, transportēšanai būtu nepieciešamas veselas 8-10 kravas automašīnas un iestrādei būtu nepieciešami lieli darba un laika resursi.
Tradicionālo birstošo materiālu – grants, smils, šķembu aizvietošana ar šūnbetonu būtiski samazina:
vides degradāciju, kas saistīta ar šo materiālu ieguvi,
piesārņojumu, kas saistīts ar šo materiālu ieguvi, transportēšanu un iestrādi,
ar to visu saistīto laika patēriņu un izmaksas,
pieminēšanas vērta ir arī krietni augstāka darba drošība strādniekiem.
Turklāt tā izturība un samazināta uzturēšanas nepieciešamība palīdz samazināt ietekmi uz konstrukciju dzīves ciklu.
KĀPĒC IR VĒRTS APSVĒRT ŠŪNBETONA PIELIETOJUMU INŽENIERTĪKLU TRANŠEJU AIZPILDĪJUMIEM
Inženiertīklu tranšeju aizpildīšanai zema blīvuma šūnbetons piedāvā nepārspējamas priekšrocības strukturālās veiktspējas, efektivitātes un ilgtspējības ziņā. Tā spēja novērst konstrukcijas sēšanos, paātrināt uzstādīšanu un samazināt ilgtermiņa uzturēšanas izmaksas padara to par pārliecinošu alternatīvu tradicionālajiem pildmateriāliem.
Šūnbetons tiek veiksmīgi izmantots projektos visā pasaulē, pamatojoties uz plašiem nozares standartiem un izpēti.
Inženieriem, kuri vēlas optimizēt tranšeju aizbēršanas risinājumus, vienlaikus nodrošinot ilgstošus rezultātus, zema blīvuma šūnbetons ir izvēles materiāls. Ir pienācis laiks izmantot šo efeīkvo risinājumu uzticamākai un ilgtspējīgākai infrastruktūras nākotnei.
Viegls
Augsta spiedes stiprība
Monolīts
Mitrumizturīgs
Salizturīgs
Karstumizturīgs
Siltumizolējošs
Plūstošs
Pašizlīdzinošs
Pašblīvējošs
Uz vietas objektā izgatavojams
Garas distances sūknējams
Ātri un kompakti iestrādājams
Viegli demontējams
Samazina piegādes satiksmi
Samazina iestrādes troksni
Samazina vides piesārņojumu
Ilgmūžīgs
Videi draudzīgs
Ekonomiski izdevīgs
CITI LIETOJUMI
Vājas nestspējas grunts aizvietošana (konstrukcijas sēšanās riska novēršana)
Tukšumu (aku, šahtu, pagrabu..) strukturālā aizpildīšana
Nolietotu cauruļvadu, kolektoru tamponēšana
Caursalšanas novēršana
Caurteku nostiprināšana
Uzbērumu izbūve (erozijas un izskalojumu novēršana)
Atbalsta sienu aizpildīšana (nulles sānslodze)
Ceļu konstruktīvo kārtu atjaunošana pēc izskalojumiem un nogruvumiem
Grīdu pamatnes apakšslāņa izbūve uz grunts (pamatne un siltumizolācija)
Starpstāvu grīdu apakšslāņa izbūve (uguns un akustiskā izolācija)
Comments